Upenes

Upenes, sarkanās jāņogas un ēkšķogas pieder vienai kopīgai augu dzimtai. Medicīnā vislielāko uzmanību ir izpelnījusies upene. Upeņu ogas satur daudz vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu.

Tajās ir daudz C vitamīna – 200 mg/100g. Tikai mežrozītes pārspēj (650mg/100g). Citrons turpretī satur tikai 40mg/100g vitamīna C.

Vēl upeņu ogas ir bagātas ar vitamīnu P un jodu, kuri nostiprina asinsvadus un pasargā no infekcijām. Fosfors kopā ar kalciju veido kaulus un zobus, savukārt, joda trīkums organismā var sekmēt vairogdziedzera palielināšanos. Vitamīna PP jeb nikotīnskābes saturs upeņu ogas ir 0,3 mg. Nikotīnskābe piedalās vielmaiņas procesos, nervu sistēmas darbībā, asinsvadu paplašināšanā un veicina brūču sadzīšanu. Tās nepietiekamība rada izmaiņas ādā un izraisa nervu sistēmas un kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus.

Kālija saturs šajās ogās ir 350mg, kas ir ļoti augsts. Kopā ar nātriju tas uztur ūdens līdzsvaru organismā. Tas ir nepieciešams muskulatūras un nervu sistēmas aktivitātei.

Uztura un enerģētiskā vērtība 100g upeņu *:

Tauki – 0,2 g
Olbaltumvielas – 1 g
Ogļhidrāti – 7,3 g
Nātrijs – 32 mg
Kālijs – 350 mg
Kalcijs – 36 mg
Magnijs – 31 mg
Fosfors – 33 mg
Dzelzs – 1,3 mg
Vitamīns A – 0,03 mg
Vitamīns B1 – 0,03 mg
Vitamīns B2 – 0,04 mg
Vitamīns B6 – 0,080 mg
Vitamīns C – 200 mg
Nikotīnskābe – 0.350 mg
Kalorijas – 35 kcal

* “Skaitīsim kalorijas, uzturvielas, minerālvielas, vitamīnus”, sastādījusi M.Kulakova, R.: Zvaigzne ABC, 2010. – 48 lpp.